Daugaviņa, melnacīte Daugaviņa, melnacīte, Melna tek vakarā. Kā tā melna netecēs, Pilna dārgu dvēselīšu. Daugava, Dvēselīte Aiz kalniņa lejiņā Aiz kalniņa lejiņā Sidrabota upe tek, Ik rītiņu saule nāca Pie upītes padzerties. Kas stāvēja bez kājiņu Kas stāvēja bez kājiņu, Kas tecēja negrožots? - Migla stāv bez kājiņu, Upe tek negrožota. Uz ūdeņa laizdamies Uz ūdeņa laizdamies, Apiņotu alu dzēru, Lai iet mana dvēselīte Kā apiņa galvenīte. Es redzēju Daugavā Es redzēju Daugavā Zelta arklu līgojam; Sit, vilnīti, maliņā, Te būs daiļis arājiņš! ← Kas vilkam vīzes lieca Jāņa tēvs alu dara →