Tumsa, tumsa, kas par tumsu Tumsa, tumsa, kas par tumsu, Es par tumsu nebēdāj’: Bij’ manam kumeļam Zvaigžņu sega mugurā. Kumeļš, Sega, Tumsa Ko, Pērkoni, tu domāji Ko, Pērkoni, tu domāji, Uz zobena atspiedies? Vai tu gribi pekles tumsu, Vai zemīti saskaldīt? Lai to dara, kas to vari Lai to dara, kas to vari, Es nevaru to darīti. Es nevaru tumšu nakti Sīku zvaigžņu izskaitīti. Mēnesītis nakti brauca Mēnesītis nakti brauca, Zvaigžņu sega mugurā; Rīta zvaigzne, vakarāja, Tie mēneša kumeliņi. Vakardien man palika Vakardien man palika Trīs darbiņi nedarīti: Jūras ogas nelasītas, Gaisā zvaigznes neskaitītas. ← Tīk man, tīk tīrumā Tā gaidu Lieldienu →