Ko, Pērkoni, tu domāji

Ko, Pērkoni, tu domāji,
Uz zobena atspiedies?
Vai tu gribi pekles tumsu,
Vai zemīti saskaldīt?

Tumsa, tumsa, kas par tumsu

Tumsa, tumsa, kas par tumsu, Es par tumsu nebēdāj': Bij' manam kumeļam Zvaigžņu sega mugurā.

Man izgāja šī vasara

Man izgāja šī vasara, Ar Pērkoni baroties: Viņš man' sauca zemes kurmi, Es - debešu graudējiņš.

Pērkons vede vedekliņu

Pērkons vede vedekliņu, No Vāczemes pāriedams. Ved, pērkon, šai zemē, Še ir labi klajumiņi.

Irbe svelpa, Pērkons grāva

Irbe svelpa, Pērkons grāva Viņā pusē Daugaviņas, Kas irbei irklu deva, Kas pārcēla Pērkonīti.