Sieru, sieru, Jāņa māte Sieru, sieru, Jāņa māte, Tev bij govis laidarā; Ja tu sieru man nedosi, Ņemšu vienu raibuļiņu. Govis, Māte, Siers Pērkons brauca pa jūriņu Pērkons brauca pa jūriņu Ar sidraba ratiņiemi; Vēja māte pakaļ skrēja, Zeltu meta jūriņā. Skaisti, skaisti noziedēja Skaisti, skaisti noziedēja Vējā liekta ābelīte; Tāļi, tāļi aizprecēja Peļamo mātes meitu. Ūsiņam gaili kāvu Ūsiņam gaili kāvu Deviņiem cekuliem, Lai aug man govis, vērši Deviņām kārtiņām. Sieru, pienu ganiņam Sieru, pienu ganiņam, Arājam siera sulu: Kam apara papuvīti Melnajām velēnām. ← Bite riju nomīdij Eita visi nu uz lauka →