Es tev saku, Saules meita Es tev saku, Saules meita, Berz tu baltu liepas galdu: Rītā jās mans bāliņš Tavu godu nolūkot. Liepas, Meita, Saule Aiz kalniņa lejiņā Aiz kalniņa lejiņā Sidrabota upe tek, Ik rītiņu saule nāca Pie upītes padzerties. Ne Jumīša rītā ņēmu Ne Jumīša rītā ņēmu, Ne bez saules vakarā: Pāšā dienas vidiņā, Lai neraudu dzīvojot. Steigusies tautu meita Steigusies tautu meita Pie tā mana bāleliņa: Pus aitiņas nocirpusi, Palaidusi tīrumā Skaisti, skaisti noziedēja Skaisti, skaisti noziedēja Vējā liekta ābelīte; Tāļi, tāļi aizprecēja Peļamo mātes meitu. ← Kas mirdzēja, kas spīdēja Izsīkusi Daugaviņa →