Šorīt muti nomazgāju Šorīt muti nomazgāju – Vairāk ledus, ne ūdeņa, Lai manai pādītei Vairāk zelta, ne sudraba. Ledus, Ūdens, Zelts Rudzīt`s meta zelta vilni Rudzīt`s meta zelta vilni Lielajā tīrumā, Arājs prieka nevarēja, Maliņā stāvēdams. Es redzēju Daugavā Es redzēju Daugavā Zelta arklu līgojam; Sit, vilnīti, maliņā, Te būs daiļis arājiņš! Arājiņa līgavai Arājiņa līgavai Sudrabiņa sakte mirdz; Dravenieka meitiņai Zelts spīdēja vaiņagā. Pērkonīša vedekliņa Pērkonīša vedekliņa Augsti vien ducināja; Ne tai mirka zelta pušķi, Ne sudraba ielociņi. ← Ar bititi arti gāju Atminiet, sveši ļaudis →