Es savam brālīšam

Es savam brālīšam
Skaistu kreklu izrakstīju:
Lai tas manīm linus deva
Pilnu pūru pielocīt.

Margodama saule lēce

Margodama saule lēce
Caur ozola lapiņām:
Dravenieka līgaviņa
Zelta naudu rēķinaja.

Paēduši, padzēruši

Paēduši, padzēruši,
Pateicat Dieviņam!
Dieva galds, Māras maize,
Mūsu pašu sūra vara.

Dod, māmiņa, manu tiesu

Dod, māmiņa, manu tiesu,
Līdz saulīte nenogāja:
Laid man savu pādenīti
Ar saulīti dancināt!

Krustiņiem, celiņiem

Krustiņiem, celiņiem
Tautu meitas vainadziņš;
Tie krustiņi, tie celiņi
Pieviļ manu bāleliņ`.

Noiet Saule vakarā

Noiet Saule vakarā,
Iekrīt zelta laiviņā;
Zelta airi noskanēja,
Laiviņā iemetot.

Es ar savu mīļāko Lieldienās šūpojos; Viņš ievēra zelta viervu, Es sudraba gredzentiņu.
Kas gribeja baltas aitas, Lai dzen aitas pieguļâ, Jāņa (Jāņu) nakti zelta rasa, Tur aitiņas
Vai tie mūsu Gaujas līči Visi lieti nederēja? Pate Gauja zeltu nesa, Gaujas līči sudrabiņu.
Grib kundzīnis tā sēdēt Kā saulīte debesīs. Kur kungam zelta krēslis, Kur sudraba sēdeklīte?
Kalnā kāpu skatīties, Kā raženi upe tek: Pa malām zelts tecēja, Vidū rit sidrabiņš.