Tev, eglīt, piederēja

Tev, eglīt, piederēja
Visu mūžu zaļi svārki;
Tev, māsiņ, nepiedera
Visu mūžu vainadziņš.

Vāverīte trakšķināja

Vāverīte trakšķināja
Ar meitām rnaltuvē;
leraudzīj’si medinieku,
Skrien pa logu siliņā.

Saules meita Bārbaliņa

Saules meita Bārbaliņa,
Samijam vainugiem!
Tavs bij zelta zīlītēm,
Mans sudraba lapiņām.

Vāverīte malti gāja

Vāverīte malti gāja,
Sesku sūta druviņā;
Samalusi, izcepusi
Panāk sesku celiņā.

Skopa, skopa vāverīte, Savas māsas nemieloja: Pūriņā sapelēja Aizpērnie kodoliņi.
Vāverīte trakšķināja Ar meitām rnaltuvē; leraudzīj'si medinieku, Skrien pa logu siliņā.
Vāverīte malti gāja, Sesku sūta druviņā; Samalusi, izcepusi Panāk sesku celiņā.
Vāverīte danci veda Zem kuplā kadiķīša; Kā tai bija nedancot, Pūrā riekstu kodoliņi.
Maza, maza vāverīte, Kas par lielu lēcējiņu! Vai priedīte, vai eglīte, Tai tik viens lēcieniņš.