Bērzi

Sudrabiņa lietus lija

Sudrabiņa lietus lija
Zemes bērzu kalniņā,
Lai izauga lielas lapas
Lai varēja slotas griezt.

Es izdzirdu gana puisi

Es izdzirdu gana puisi
Ar bērziņu baramies:
Bērziņš saka – zarus griez!
Gans nogrieza galotnīti.

Manis dēļ, pura bērzs

Manis dēļ, pura bērzs,
Lapo zelta lapiņām,
Ne no tevis slotu griezu,
Nedz noviru dzīpariņu.

Bērziņš meitu aicināja

Bērziņš meitu aicināja –
Nāc, meitiņa, slotu griezt!
Ne zariņa nenogriezu,
Sāk bērziņis līgoties.

Mežā dzimu, mežā augu, Nule mani laukā veda, Nule manas villainītes Lauka vēji vēdināja.
Dūci, dūci bitenite, Šūniņāsi guledama, Salti pūta ziemas vēji, Tālu bēga vasariņa.
Mežu mežus izstaigāju, Lāga koka neredzēju: Cits bij šķībs, cits bij greizs, Cits bij vēja
Dod, māmiņa, mežā mani, Mežā man laba dzīve: Pūš vējiņš - aizvējiņš, Spīd saulīte -
Grūti pūta jūras vēji, Žēli raud māmuliņa: Dažs māmiņas lolojums Uz ūdeņa līgojās.