Kas to teica, kas redzēja,
Kad Saulīte meita bija?
Mēnestīņš, tas redzēja,
Tas nojēma vainadziņu.
Kur tu teci, Mēnestiņi
Kur tu teci, Mēnestiņi,
Ar to zvaigžņu pudurīti?
– Karā eimu, karā teku
Jaunu puišu palīgā.
Ei, Saulīte, Mēnestiņ
Ei, Saulīte, Mēnestiņ,
Kur jūs skaisti mijaties:
Kur Saulīte ziemu tek,
Tur vasaru Mēnestiņš.
Ei, Saulīte, Mēnestiņ
Ei, Saulīte, Mēnestiņ,
Kur jūs skaisti mijaties:
Kur Saulīte dienu tek,
Tur vakaru Mēnestiņš.
Lai saulīte mirdzēdama
Lai saulīte mirdzēdama
Bāliņam priekšā tek,
Lai sidraba mēnestiņš
Pakaļ tek sargādams.
Kur tecēji, Mēnestiņ’
Kur tecēji, Mēnestiņ’,
Ar to zvaigžņu pudurīti?
Karā teku palīdzēt
Jaunajam brālītim.