Mēness

Kas to teica, kas redzēja

Kas to teica, kas redzēja,
Kad Saulīte meita bija?
Mēnestīņš, tas redzēja,
Tas nojēma vainadziņu.

Kur tu teci, Mēnestiņi

Kur tu teci, Mēnestiņi,
Ar to zvaigžņu pudurīti?
– Karā eimu, karā teku
Jaunu puišu palīgā.

Ei, Saulīte, Mēnestiņ

Ei, Saulīte, Mēnestiņ,
Kur jūs skaisti mijaties:
Kur Saulīte ziemu tek,
Tur vasaru Mēnestiņš.

Ei, Saulīte, Mēnestiņ

Ei, Saulīte, Mēnestiņ,
Kur jūs skaisti mijaties:
Kur Saulīte dienu tek,
Tur vakaru Mēnestiņš.

Lai saulīte mirdzēdama

Lai saulīte mirdzēdama
Bāliņam priekšā tek,
Lai sidraba mēnestiņš
Pakaļ tek sargādams.

Saule bāra Mēnestiņu, Kam tas dienu nespīdēja, Kam tas savu augumiņu Nakti vien maldināja.
Mēnesnīca zvaigznes skaita, Vai ir visas vakarā. Visa bija, visas bija, Auseklīša vien nevaid.
Kur tecēji, Mēnestiņ', Ar to zvaigžņu pudurīti? Karā teku palīdzēt Jaunajam brālītim.
Spīdi gaiši, mēnestiņi, Nakti vērpa sērdienīte; Tai nebija dienu vaļas, Kungi sūta tīrumā.
Teci gaiši, mēnestiņi, Gar to manu glāžu logu: Balta dzija man vērpjama, Nav man skaidu