Kam tie der veci puiši,
Kam tie veci ozoliņ’?
Veci puiši vilkiem der,
Ozoliņi bitītēm.
Ozolīti, zemzarīti
Ozolīti, zemzarīti,
Kam tu augi lejiņā?
Bites tevīm pāri skrēja,
Dravinieki garām gāja; Lasīt tālāk
Ozoliņš gauži raud
Ozoliņš gauži raud,
Garām jāja dravenieks;
Neraud’ gauži, ozoliņ,
Tā ir tava paša vaina.
Ai zaļais ozoliņ
Ai zaļais ozoliņ,
Tavu smuidru augumiņu:
Simtu asu dzeini vilku,
Vēl nesniedzu virsotnīti.
Es nocirtu pagalmā
Es nocirtu pagalmā
Tēvu tēvu ozoliņu;
No celmiņa kokles šķēlu,
No zariņa stabulītes, Lasīt tālāk
Es izgāju pa lejām
Es izgāju pa lejām,
Pa ozolu ēniņām,
Skrej, bitīte, sasit spārnus
Pa ozolu zariņiem!
Ozolītis, zemzarītis
Ozolītis, zemzarītis,
Kupls auga līdumā;
Cik dravnieku garām gāja,
Tik pacēla cepurīti.