Tēvs

To puisīti suņi rēja

To puisīti suņi rēja,
Kas tētiņu neklausīja;
To meitiņu tautas mīl,
Kas klausīja māmulīti.

Kura meita tēvu klausa

Kura meita tēvu klausa,
Pilnas krūtis sudrabiņa;
Kura tēvu neklausīja,
Pilnas acis asariņu.

Neturēju melna galda

Neturēju melna galda,
Ne gružainas istabiņas;
Tēvam biju labā roka,
Māmiņai – audējiņa.

Lai bij gudras, kas bij gudras, Meža bites, tās bij gudras: Lācis kāpa ozolā, Bites
Es uzliku Jānīšami Zaļozola vainadziņu, Lai tas auga, lai zaļoja Kā zaļais ozoliņš.
Kur, bitīte, tu dzirdēji, Dravinieku gav'ļojam? -Es dzirdēju vecumā, Smuidrajā ozolā.
Saule pina vainadziņu, Ozolā sēdēdama; Pin, saulīte, dod man vienu, Man jāiet tautiņās!
Appušķoju Jāņa tēvu Ar ozola vainadziņu, Lai tam auga kumeliņi Zemi, resni kā ozoli.