Vij, tētiņ, man dzeinīti
Tievu tievu, garu garu,
Ka varēju siliņā
Priežu virsu lidināt.
Ai, bērniņi, ai, bērniņi
Ai, bērniņi, ai, bērniņi,
Klausat tēvu, māmuliņu,
Mūžam saule debesīs,
Ne mūžam tēvs, māmiņa.
To puisīti suņi rēja
To puisīti suņi rēja,
Kas tētiņu neklausīja;
To meitiņu tautas mīl,
Kas klausīja māmulīti.
Kura meita tēvu klausa
Kura meita tēvu klausa,
Pilnas krūtis sudrabiņa;
Kura tēvu neklausīja,
Pilnas acis asariņu.
Neturēju melna galda
Neturēju melna galda,
Ne gružainas istabiņas;
Tēvam biju labā roka,
Māmiņai – audējiņa.
Manam tēvam tādas bites
Manam tēvam tādas bites
Kā pērnājas telēnīt’s:
No ozola ar vindām
Medu laida Daugavā.