Vāvere

Vāverīte, kuplastīte

Vāverīte, kuplastīte,
Kas tev kāra šūpulīti?
– Priedes zari, egles zari,
Vēja māte šūpotāja.

To jums saku, bekotāji

To jums saku, bekotāji,
Rītos ilgi neguļat!
Vāverīte agri ceļas,
Tā tās bekas nolauzīs.

Caune silu pārdevus

Caune silu pārdevus
Vāverīte nopirkusi;
Ir šodien caunes bērni
Ar vāveri ienaidā.

Ai caunīt, vāverīt

Ai caunīt, vāverīt,
Dod man tavu kažociņ’:
Es bij dores dējējiņš,
Naktī guļu siliņā.

Skopa, skopa vāverīte, Savas māsas nemieloja: Pūriņā sapelēja Aizpērnie kodoliņi.
Vāverīte trakšķināja Ar meitām rnaltuvē; leraudzīj'si medinieku, Skrien pa logu siliņā.
Vāverīte malti gāja, Sesku sūta druviņā; Samalusi, izcepusi Panāk sesku celiņā.
Vāverīte danci veda Zem kuplā kadiķīša; Kā tai bija nedancot, Pūrā riekstu kodoliņi.
Maza, maza vāverīte, Kas par lielu lēcējiņu! Vai priedīte, vai eglīte, Tai tik viens lēcieniņš.