Vāvere

Ej gulēti, vāverīte

Ej gulēti, vāverīte,
Vakarēju ēdumiņu!
Zīles meita pametusi
Pagrabiņa atslēdziņu.

Es aizjūdzu vāverīti

Es aizjūdzu vāverīti
Zaļa vara kamanās,
Aizgrožoju zelta grožu,
Lai neskrej eglājā.

Gudra bija vāverīte

Gudra bija vāverīte,
Gudri bērnus audzināja:
Pate brida lielu rasu,
Bērnus laipu laipināja.

Vāverīte gudra sieva

Vāverīte gudra sieva,
Gudri bērnus audzināja:
Starp priedīti, starp eglīti,
Lai caunīte neredzēja.

Vāverīte gudra sieva

Vāverīte gudra sieva,
Gudri bērnus audzināja:
Pati guļ siliņā,
Bērni sila maliņā.

Čabu, čabu vāverīte

Čabu, čabu vāverīte
Ar meitām kambarī;
Jauni puiši aiz durvīm
Zābaciņus klabināja.

Skopa, skopa vāverīte, Savas māsas nemieloja: Pūriņā sapelēja Aizpērnie kodoliņi.
Vāverīte trakšķināja Ar meitām rnaltuvē; leraudzīj'si medinieku, Skrien pa logu siliņā.
Vāverīte malti gāja, Sesku sūta druviņā; Samalusi, izcepusi Panāk sesku celiņā.
Vāverīte danci veda Zem kuplā kadiķīša; Kā tai bija nedancot, Pūrā riekstu kodoliņi.
Maza, maza vāverīte, Kas par lielu lēcējiņu! Vai priedīte, vai eglīte, Tai tik viens lēcieniņš.