Kas mirdzēja, kas spīdēja Augsta kalna galiņā? Jānīts kala kumeliņu Ar sidraba pakaviem.
Kas tik diži rībināja Aiz tā mana zirgu staļļa? Mārtiņš dīda kumeliņu, Vara važu turēdams.
Pērkons jāja pieguļā Ar deviņi kumeliņi; Tā maliņa dunēt dun, Kur pērkoņa pieguļnieki.
Jānīts savu kumeliņu Jūriņāi peldināja: Pats sēdēja kalniņā, Zelta groži rociņā.
Vilciņš manu kumeliņu Pie ozola dīdināja; Vilkam devu svina lodi, Jāj' mājās kumeliņu.