Skopa, skopa vāverīte, Savas māsas nemieloja: Pūriņā sapelēja Aizpērnie kodoliņi.
Vāverīte danci veda Zem kuplā kadiķīša; Kā tai bija nedancot, Pūrā riekstu kodoliņi.
Lapsai aste nokritusi, Purva malu staigājot. Ja jūs kāds atrodat, Paceliet lapsas asti!
Vilciņš kliedza, vilciņš brēca, Vilkam kājas apsalušas, Vilkam kājas apsalušas, Purvus, mežus bradājot.
Kur, bitīte, tu gulēji Šo garo vasariņu? - Dziļa purva maliņā, Zaļozola galiņā.