Paēduši, padzēruši, Pateicat Dieviņam! Dieva galds, Māras maize, Mūsu pašu sūra vara.
Ar Saulīti lietus lija: Saules meitas kāzas dzēra. Mans bāliņš jauns nomira, Tam paņēma līgaviņu.
Vilciņam kāzas bija Pašē lapu laiciņē; Pieci vilki panākstē, Lācis galda galiņē.
Vilciņš savus zābaciņus Mālu bedrē izsmērēja, Ka varēja svētu rītu Kazai braukti vedējos.
Pusistabas vien dziedāja, Vai idrai kāzas dzēra? Dziedat, visa istabiņa, Jumītei kāzas dzēra.