Ar Saulīti lietus lija:
Saules meitas kāzas dzēra.
Mans bāliņš jauns nomira,
Tam paņēma līgaviņu.
Vilciņam kāzas bija
Vilciņam kāzas bija
Pašē lapu laiciņē;
Pieci vilki panākstē,
Lācis galda galiņē.
Dieva dēli, Saules meitas
Dieva dēli, Saules meitas
Vidū gaisa kāzas dzēra;
Mēnestiņš tecēdams –
Tas pārmija gredzentiņus.
Vilciņš savus zābaciņus
Vilciņš savus zābaciņus
Mālu bedrē izsmērēja,
Ka varēja svētu rītu
Kazai braukti vedējos.
Pusistabas vien dziedāja
Pusistabas vien dziedāja,
Vai idrai kāzas dzēra?
Dziedat, visa istabiņa,
Jumītei kāzas dzēra.