Trīs gadiņus Saule raud,
Zelta zarus lasīdama.
Tur nopina Saules meita
Triju staru vainadziņu.
Citi ļaudis tā sacīja
Citi ļaudis tā sacīja:
Tev Laimīte noslīkusi;
Es redzēju sav` Laimīti
Zelta laipu laipojot.
Guļu, guļu, miegs nenāk
Guļu, guļu, miegs nenāk
Apakš kupla ozoliņa.
Kā bij man miegam nākt,
Putni dzied zariņos.
Gana bija kaimiņmeitas
Gana bija kaimiņmeitas
Puķēm griestus pušķojušas:
Ko tās puķes palīdzēja,-
Kvēpi bija neslaucīti.
Kas kait, kas kait
Kas kait, kas kait
Zvejnieka sievai?
Viens ķīsis, div’ ķīši,
Zupiņa rokā.
Kur, Jumīti, glabājies
Kur, Jumīti, glabājies
Šādu garu vasariņu?
– Klētiņā, aizdurvē,
Jaunu meitu pūriņā.