Es nocirtu pagalmā
Tēvu tēvu ozoliņu;
No celmiņa kokles šķēlu,
No zariņa stabulītes, Lasīt tālāk
Māte, māte, sieru, pienu
Māte, māte, sieru, pienu,
Lai aug govis raibaļiņas;
Kad nedosi sieru, pienu,
Tad augs tādas dūmaļiņas.
Skrien, bitīte, sit spārniņus
Skrien, bitīte, sit spārniņus
Pie resnā ozoliņa:
Traucē savas citas māsas,
Lai neguļ dienasvidu.
Ko, māsiņa, tu raudāji
Ko, māsiņa, tu raudāji,
Celmiņā tupēdama?
– Kā, bāliņ, neraudāšu,
Krauklīts bites izknābājis.
Kur bijusi, nebijusi
Kur bijusi, nebijusi
Mana jauna līgaviņa:
Ienāk pati izbālusi,
Ienes jaunu arājiņu.
Raud māmiņa, raud Laimiņa
Raud māmiņa, raud Laimiņa,
Abas divas gauži raud.
Kam, Laimiņa, tu raudāji,
Pati mūža licējiņa?
Bite gāja ziediņos
Bite gāja ziediņos
Pa lielo tīrumiņu:
Vaska kurpes kājiņā,
Zelta ņiedre rociņā.