Bite lūdza pļāvējiņu
Bite lūdza pļāvējiņu, Lai pameta āboliņu, Lai pameta āboliņu, Salda medus devējiņu.
Bite lūdza pļāvējiņu, Lai pameta āboliņu, Lai pameta āboliņu, Salda medus devējiņu.
Es tev lūdzu, bāleliņ, Piepļauj zaļa āboliņa: To ēdīs Jāņu zirgi, Garu ceļu tecēdami.
Sarkanais āboliņ, Kādēļ šogad vēlu ziedi? Nebūs medus bitītēm, Ne vainaga galviņā.
Jāņu nakti kumeliņus Baro pļautu āboliņu, Baro pļautu āboliņu, Dzirda tīru ūdentiņu.
Bitit, zieda neņemies No sarkana āboliņa; Tam, bitite, viens bauslitis, Ka svētdien nesvineji.
Sarkanais āboliņš Nekam lieti nederēja: Ne meitiņas kroņus pina, Ne bitītes ziedu ņēma.
Pļāvējiņi, bāleliņi, Kam jūs pļaujat āboliņu: Āboliņam zieda laiks, Bitītēm medus laiks.
Pļāvējiņi, bāleliņi, Kam jūs pļaujat āboliņu: Āboliņam zieda laiks, Bitītēm medus laiks.
Ai baltais āboliņ, Kamdēļ šogad vēlu ziedi? Nebūs medus bitītēm, Ne vainaga meitiņām.
Vai, baltais āboliņš, Neaudz ceļa maliņā: Ies garām Jāņu bērni, Tie jau tevi izplūkās.
Skretaliņš, āboliņš Jaunu meitu Jāņu zāles; Suņu burkšķi, pupu lēkšķi Jaunu puišu Jāņu zāles.
Sarkanais āboliņ, Kādēļ šogad vēlu ziedi? Nebūs medus bitītēm, Ne vainaga galviņā.
Trīs gadiņi pieminēju, Kur Lieldienu šūpojos: Ne tur auga zaļa zāle, Ne sarkans āboliņš.
Raibaliņa, dūdaliņa, Dod man pilnu slaucenīti: Es tev pinu ziedu kroni No sarkana āboliņa.
Gosniņ, manu raibuliņ, Kas tev` raibu darināja? Jāņu māte, barodama Ar baltaju āboliņu.
Teci rikšus kumeliņi, Neej, soļus skaitīdams; Vai es tevim auzas devu, Pa vienai skaitīdams?
Dievs aizliedza bitītei Sarkano āboliņu, Kam bitīte nesvinēja Svētas dienas launadziņu.
Ar bititi arti gāju, Smilgu šķēļu lemesnicu, No smalkā āboliņa Dzeņaukstiņas darinaju.
