Akmens

Es redzēju jūriņā

Es redzēju jūriņā
Uz akmeņa uguntiņu:
Tur žāvēja jūras māte
Savu zeltu, sudrabiņu.

Dieviņ, tavu likumiņu

Dieviņ, tavu likumiņu –
Tāda diena, tāda nakts:
Cik augšā sīku zvaigžņu,
Zemē sīku akmentiņu.

Es apgulu saldu miegu

Es apgulu saldu miegu
Jūras kāpas maliņā
Dzied akmens, raud ūdens,
Vēja māte gavilē.

Bitīt, manu kamenīti

Bitīt, manu kamenīti,
Kad man tevi pamanīt?
-Grauz akmeni, dzer ūdeni,
Tad tu mani pamanīsi.

Aiz kalniņa dūmi kūpa

Aiz kalniņa dūmi kūpa,
Kas tos dūmus kūpināja?
Pērkons spēra, zibens meta,
Akmeņam dūmi kūpa.