Div’ brālīši dravinieki
Div’ brālīši dravinieki Tek gar jūru raudādami: Jūra nesa ozoliņu Ar visāmi bitītēm.
Div’ brālīši dravinieki Tek gar jūru raudādami: Jūra nesa ozoliņu Ar visāmi bitītēm.
Brālīts mans dravinieks, Es māsiņa kā bitīte; Kā bitīte vīvināju Brāleliņa pagalmā.
Ko, brāliti, tu dariji Visu dienu bērztalāja? -Bititēm namu daru, Līdz zemiti rakstidamis.
Es savam brālīšam Skaistu kreklu izrakstīju: Lai tas manīm linus deva Pilnu pūru pielocīt.
Droši bridu šauru upi, Baili bridu Daugaviņu, Tur noslīka mans brālītis, Kumeļā sēdēdams.
Kālabade šovakar Nelīdzeni mežu gali? Dod, brālīti, vara ķēdi, Es tos iešu līdzināt.
Smagi, smagi Venta krāca Miglainā rītiņā. Eit, brāliši skatities, Kādu koku Venta nesa.
Brālīts mans, dravenieks, Ar bitīti sadzīvoja: Brālīšam vaska cimdi, Bites šūta capurīte.
Upe tek skanēdama Sīkajām podziņām; Eit’, brālīši, atnesat, Mazajai māsiņai.
Ozols gāja pa Daugavu Ar visām bitītēm; Ņem, brālīti, liepas laivu, Sadzen bites draviņā!
Es atradu ganīdama Birzē kuplu ozolīnu; Auni kājas, mans brālīti, Būs bitītes iešuvušas.
Aiz upītes melli meži Zeltītām lapīnām; Brien, brālīti, pār upīti, Nolauz vienu pazarīti!
Kur, brālīt, tu dabūji Tik raženu līgaviņu, Dziedātāju, runātāju, Sīku rakstu rakstītāju.
Ai brālīti, kur tu biji, Visu dienu strādājot? -Siliņā pie bitītēm Medutiņu apskatīt.
Sniedziņš sniga, putināja, Aiz galdiņa kupeniņa; Tā nebija kupeniņa, Tā brālīša līgaviņa.
Audzin`, Dievs, brālītim Labus miežus, labus rudzus; Lepnajiem, skopajiem Ar lopiem izganīšu.
