Es savam brālīšam
Skaistu kreklu izrakstīju:
Lai tas manīm linus deva
Pilnu pūru pielocīt.
Ja būs laba māsīciņa, Došu savu vainadziņu; Ja būs kāda šķeterīte, Likšu pūra dibenā.
Kura meita māti klausa, Tai māmiņa pūru dara; Kura māti neklausīja, Tai iesēja pauniņā.
Še, pādīte, raibi cimdi, Ieliec pūra dibenā; Ieliec pūra dibenā, Mācies citus noadīt.
Šūn, māmiņa, man krekliņu, Liec tēraudu padusē: Ik dieniņas dzeinīts tek Caur manām padusēm.
Es uzvilku ūdens kreklu, Smalku zvirgzdu kažociņu, Lai varētu jūriņā Ar ziemeli rotāties.