Div’ brālīši dravinieki
Div’ brālīši dravinieki Tek gar jūru raudādami: Jūra nesa ozoliņu Ar visāmi bitītēm.
Div’ brālīši dravinieki Tek gar jūru raudādami: Jūra nesa ozoliņu Ar visāmi bitītēm.
Ozols nāca par Daugavu Ar visām bitītēm; Divi jauni dravenieki Pakaļ nāca raudādami.
Vilka māte gauži raud, Nemāk bērni stabulēt; Lācīšim dlv’ bērniņi, Abi lieli dravenieki.
Ozoliņi, zemzarīti, Kam tu augi lejiņā? Upē tavas zīles bira, Garām jāja dravenieki.
Ozolīti, zemzarīti, Kam tu augi lejiņā? Bites tevīm pāri skrēja, Dravinieki garām gāja;
Bites meita man vaicāja, Ko dar’ jauni dravenieki? -Dzēni pina, valni raksta, Saulītē sēdēdami.
Punktejies, ozoliņ, Sudrabiņa punktitēm, Rītā jās dravenieki, Visiem kapļi mugurā.
Venta nesa ozoliņu Ar visām bitītēm; Div’ brālīši dravenieki Skrej gar upi raudādami:
Šūn, bitīte, vasku krēslu Zem resnā ozoliņa; Tur tu pati pasēdēsi, Draveniekus mielodama.
Draviniekam diža laime, Bites riju nokūlušas: Bites dzied, trani velk, Bišu māte gavilēja.
Bišenieki, dravenieki Mani balti bāleliņi: Plašu stropu taisīji, Ne maizītes pelnītāji.
Dravinieks mans brālīts Aiz deviņi ezeriņi; Ik rudeni medu dzina Deviņām laiviņām.
