Ozoliņi, zemzarīti,
Kam tu augi lejiņā?
Upē tavas zīles bira,
Garām jāja dravenieki.
To celiņu rītā gāju, To celiņu vakarā; Pa to pašu aiztecēja Manis zīļu vainadziņš.
Par gadskārtu Jānīts nāca Savus bērnus apraudzīt: Meitām nesa zīļu rotu, Puišiem caunu cepurītes.
Dziedāj' visas laucinieces - Ne lapiņa nečabēja; Dziedāj' viena mežiniece - Ozolam zīles bira.
Ej gulēti, vāverīte, Vakarēju ēdumiņu! Zīles meita pametusi Pagrabiņa atslēdziņu.