Redzēdama vien pazinu
Dravinieka tēva dēlu:
Vaskots tek kumeliņš,
Bišu spārnu cepurīte.
Manam tēvam tādas bites
Manam tēvam tādas bites
Kā pērnie kumeliņi;
Ar vindiņu uzvindēju
Lielajā ozolā.
Audžu, audžu, vidžu, vidžu
Audžu, audžu, vidžu, vidžu,
Man deviņi kumeliņi;
Trīs es jāju, trīs es braucu,
Trīs pakaļ tecināju.
Mēnesītis nakti brauca
Mēnesītis nakti brauca,
Zvaigžņu sega mugurā;
Rīta zvaigzne, vakarāja,
Tie mēneša kumeliņi.
Kur tu brauci, rudzu Jumi
Kur tu brauci, rudzu Jumi,
Seši bēri kumeliņi?
– Laukā braucu ziemu mist
Apakš zaļa velēniņa.
Miķeļam gaili kāvu
Miķeļam gaili kāvu
Sarkanām kājiņām,
Lai redzēj’ kumeliņu
Bez guntiņas pabarot.