Baltaitiņa jūru brida
Baltaitiņa jūru brida Sudrabiņa radziņiem; Rīgas kungi pretī nāca, Siekiem naudu mērīdami.
Baltaitiņa jūru brida Sudrabiņa radziņiem; Rīgas kungi pretī nāca, Siekiem naudu mērīdami.
Traki traki leišu kungi, Met bitīti ūdenī; Nāc, bitīte, kaltēties Manā rožu dārziņā.
Rīgas kungi gauži raud, – Vilks iekrita Daugavā; Tā neraud laba vīra, Kā raud tāda jēru zagļa.
Vilciņš kliedz, vilciņš brēc, Vilkam bērni nosaluši. Nosalst daži rātes kungi, Ne vēl tādi jēru zagļi.
Sauciet, kungi, grāmatā, Vai ir visi meža putni; Ir gan visi, ir gan visi, Sarkankrūtis vien nebija,
Cērtiet kļavas, ozoliņus, Apses vien necērtiet: Drebēs jūsu valodiņa, Ar kundziņu runājot.
Spīdi gaiši, mēnestiņi, Nakti vērpa sērdienīte; Tai nebija dienu vaļas, Kungi sūta tīrumā.
Bitīt, tavu dravenieku Kungi lika cietumā; Šuj, bitīte, lielu šūni, Izlaid savu dravenieku.
Ar bititi artu gāju, Smilgas taisu lemestiņu; Rīgas kungi garam gāja: “Kāds lopiņš tev arams?”
Tavi lieli Rīgas kungi Met bitīti ūdenī; Nāc, bitīte, kaltēties Manā driķu druviņā.
