Tautu meita skaidas lasa,
Man dējot ozoliņu;
Tad es būtu ne puisītis,
Kad es tev to piedotu.
Siļķes meita man vaicāja
Siļķes meita man vaicāja,
Ko zvejnieka puiši dar’?
– Tīklus auda, tīklus meta,
Krāģīšos sasēduši.
Medinieka meita biju
Medinieka meita biju,
Dravinieka ļaudaviņa:
Diezgan bija vaska cimdu
I caunotu kažociņu.
Bij man vaska dzirnaviņas
Bij man vaska dzirnaviņas
Ozoliņa galdiņiem;
Atved man, māmuliņa,
Bites meitu malejiņu.
Neraugies, tautu meita
Neraugies, tautu meita,
Uz manām kājiņām;
Paskaties siliņā
Manis dētu ozoliņu.
Sniegi, vēji putināja
Sniegi, vēji putināja,
Meža zvēri kāzas svin:
Lūsīts ņēma caunes meitu,
Zaķīts – sila vāverīti.