Siļķes meita man vaicāja,
Ko zvejnieka puiši dar’?
– Tīklus auda, tīklus meta,
Krāģīšos sasēduši.
Medinieka meita biju
Medinieka meita biju,
Dravinieka ļaudaviņa:
Diezgan bija vaska cimdu
I caunotu kažociņu.
Bij man vaska dzirnaviņas
Bij man vaska dzirnaviņas
Ozoliņa galdiņiem;
Atved man, māmuliņa,
Bites meitu malejiņu.
Neraugies, tautu meita
Neraugies, tautu meita,
Uz manām kājiņām;
Paskaties siliņā
Manis dētu ozoliņu.
Sniegi, vēji putināja
Sniegi, vēji putināja,
Meža zvēri kāzas svin:
Lūsīts ņēma caunes meitu,
Zaķīts – sila vāverīti.
Staigā viegli, tautu meita
Staigā viegli, tautu meita,
Pa liepiņas lapiņām:
Mans brālītis, dravenieks,
Liepā guļ dienasvidu.
Bērziņš meitu aicināja
Bērziņš meitu aicināja –
Nāc, meitiņa, slotu griezt!
Ne zariņa nenogriezu,
Sāk bērziņis līgoties.