Mēnestiņš

Mēnestiņis, karavīris

Mēnestiņis, karavīris,
Tecēj’ dienu, tecēj’ nakti:
Dienu tecēj’ tīrus laukus,
Nakti rijas kuldināj’.

Kas to teica, kas redzēja

Kas to teica, kas redzēja,
Kad Saulīte meita bija?
Mēnestīņš, tas redzēja,
Tas nojēma vainadziņu.

Kur tu teci, Mēnestiņi

Kur tu teci, Mēnestiņi,
Ar to zvaigžņu pudurīti?
– Karā eimu, karā teku
Jaunu puišu palīgā.

Ei, Saulīte, Mēnestiņ

Ei, Saulīte, Mēnestiņ,
Kur jūs skaisti mijaties:
Kur Saulīte dienu tek,
Tur vakaru Mēnestiņš.