Nakts

Ai caunīt, vāverīt

Ai caunīt, vāverīt,
Dod man tavu kažociņ’:
Es bij dores dējējiņš,
Naktī guļu siliņā.

Tumša nakts, zaļa zāle

Tumša nakts, zaļa zāle,
Laukā laidu kumeliņu.
Tur palika zaļa zāle,
Vilks apēda kumeliņu.

Gaiša bija tā naksniņa

Gaiša bija tā naksniņa,
Kad spīdēja Auseklītis;
Vēl gaišāka tā naksniņa,
Kad spīdēja mēnestiņš.

Ai, Saulīte, bridaliņa

Ai, Saulīte, bridaliņa,
Brida dienu, brida nakti:
Dienu brida dziļu jūru,
Naktī dziļu ezeriņu.

Mēnestiņis, karavīris

Mēnestiņis, karavīris,
Tecēj’ dienu, tecēj’ nakti:
Dienu tecēj’ tīrus laukus,
Nakti rijas kuldināj’.

Visu nakti negulēju

Visu nakti negulēju,
Māras rīta gaidīdama,
Lai lācītis celdamies
Savu miegu neatdeva.