Ai, vilciņ, ai, vilciņ,
Tu uzaugi nerājams:
Dienu ganus kliedzināji,
Nakti suņus kaucināji.
Es saviju vainadziņu
Es saviju vainadziņu
No zemeņu ziediņiem;
To uzliku galviņā,
Jāņu nakti līgodama.
Ai caunīt, vāverīt
Ai caunīt, vāverīt,
Dod man tavu kažociņ’:
Es bij dores dējējiņš,
Naktī guļu siliņā.
Tumša nakts, zaļa zāle
Tumša nakts, zaļa zāle,
Laukā laidu kumeliņu.
Tur palika zaļa zāle,
Vilks apēda kumeliņu.
Tevis dēļ, straujupīte
Tevis dēļ, straujupīte,
Nenāk mani bāleliņi,
Zina tevi celiņā
Dienu nakti līgojot.
Gaiša bija tā naksniņa
Gaiša bija tā naksniņa,
Kad spīdēja Auseklītis;
Vēl gaišāka tā naksniņa,
Kad spīdēja mēnestiņš.