Ūdens

Grūti pūta jūras vēji

Grūti pūta jūras vēji,
Žēli raud māmuliņa:
Dažs māmiņas lolojums
Uz ūdeņa līgojās.

Grib Dieviņš šo zemīti

Grib Dieviņš šo zemīti
Ar ūdeni slīcināt;
Mīļā Māra Dievu lūdza,
Ap galviņu glāstīdama.

Šorīt muti nomazgāju

Šorīt muti nomazgāju –
Vairāk ledus, ne ūdeņa,
Lai manai pādītei
Vairāk zelta, ne sudraba.

Lielai vēzis mazo kūla

Lielai vēzis mazo kūla,
Kam sajauca ūdentiņu.
Lielā paša vaina bija,
Kam ļipiņu kustināja.