Upe, upe, meita, meita,
Abas vienu daiļumiņu:
Upe nesa sīkas olas,
Meita zīļu vainadziņu.
Upe nesa ozoliņu
Upe nesa ozoliņu
Ar visāmi bitītēm;
Dravenieka līgaviņa
Tek gar malu raudādama.
Strauja, strauja upe tek
Strauja, strauja upe tek
Gar bāliņa namdurvīm:
Ne tur var laivu laist,
Ne kumeļu dzirdināt.
Sidrabiņa upe tek
Sidrabiņa upe tek
Garām manu glāžu logu;
Tur es savus sārtus vaigus
Ik rītiņu nomazgāju.
Kalniņā ievas zied
Kalniņā ievas zied,
Lejiņā upe tek;
Kalnā kāpu pušķoties,
Lejiņā mazgāties.
Upe tek čīkstēdama
Upe tek čīkstēdama,
Daugaviņa skanēdama:
Upītē kārkli čīkst,
Daugavā sudrabiņš.
Kas stāvēja bez kājiņu
Kas stāvēja bez kājiņu,
Kas tecēja negrožots?
– Migla stāv bez kājiņu,
Upe tek negrožota.