No tālienes jau pazinu
Dravenieka dēliņu:
Bišu spārnu cepurīt’,
Vasku cimdi rociņā.
Medinieka meita biju
Medinieka meita biju,
Dravinieka ļaudaviņa:
Diezgan bija vaska cimdu
I caunotu kažociņu.
Šūn, bitite, ko šūdama
Šūn, bitite, ko šūdama,
Šūn man vaska kamaniņas,
Ka es varu ziemā braukt,
Atvest daiļu līgaviņu.
Ei, bitite vīveliņa
Ei, bitite vīveliņa,
Pušu vasku dalisim,
Tev pusite, man otara
Aiz ozola dējumiņa.
Lācīt, lielais dravenieks
Lācīt, lielais dravenieks,
Nāc, tev došu vaska ēst.
-Es neēdu vasku vien,
Ēdu skaidru medutiņu.
Bij man vaska dzirnaviņas
Bij man vaska dzirnaviņas
Ozoliņa galdiņiem;
Atved man, māmuliņa,
Bites meitu malejiņu.