Ieraudzīju vien pazinu
Dravenieka līgaviņu:
Vasku cimdi rociņā,
Šūniem šūta sedzenīte.
Es aizgāju uz kalēju
Es aizgāju uz kalēju,
Nokalos ķirvelīt’;
Nocirt’ zaļu ozoliņ’
Ar visām bitītēm. Lasīt tālāk
Šūn, bitīte, ko šūdama
Šūn, bitīte, ko šūdama,
Šūn man vaska kamaniņas:
Ka es varu ciemā braukt,
Atvest daiļu līgaviņu.
Bitenieka līgaviņa
Bitenieka līgaviņa
Tek gar sētu dziedādama:
Vaska kurpes kājiņā,
Ziedu cimdi rociņā.
Šūn, bitīt, vaska krēslu
Šūn, bitīt, vaska krēslu
Baltābola kalniņā;
Tur tu pate atsasēdi,
Savus viesus mielodama.
Trūka, trūka tev, bitīte
Trūka, trūka tev, bitīte,
Kad tev trūka, trūkst man ar:
Kad tev trūka sila ziedu,
Man trūkst vaska ritulīša.
Dravinieka meitu ņēmu
Dravinieka meitu ņēmu,
Salda medus gribēdams:
Dravinieka meitiņai
Vaska cimdi rociņā.