Bērziņš meitu aicināja Bērziņš meitu aicināja – Nāc, meitiņa, slotu griezt! Ne zariņa nenogriezu, Sāk bērziņis līgoties. Bērziņš, Meita, Zariņš Priedes vien, egles vien Priedes vien, egles vien Mana ceļa maliņā, Viena pati bērzu birze Zeltītām lapiņām. Steigusies tautu meita Steigusies tautu meita Pie tā mana bāleliņa: Pus aitiņas nocirpusi, Palaidusi tīrumā Skaisti, skaisti noziedēja Skaisti, skaisti noziedēja Vējā liekta ābelīte; Tāļi, tāļi aizprecēja Peļamo mātes meitu. Aiz Daugavas balti bērzi Aiz Daugavas balti bērzi Sudrabiņa lapiņām; Tur aizveda mūs` māsiņu Sudrabiņa kalējam. ← Ozolīti, zemzarīti Uz akmeņa liepa auga →