Vecais tēvs sirmu bārzdu Vecais tēvs sirmu bārzdu Dores vilka ozolā. Lūst ozols, krīt vecais, Plīst galviņa šķederniem. Galva, Ozols, Tēvs Vēzi, vēzi, sukā galvu Vēzi, vēzi, sukā galvu, Atjās tavi precinieki: Līdaciņa, gludgalvīte, Zelta grožus kustināja, Pērkonam traka daba Pērkonam traka daba, Saspārdīja ozoliņu, Saspārdīja miltu sieku, Triju rītu malumiņu. Pērkons spēra ozolā Pērkons spēra ozolā Deviņiem zibeņiem: Trīs zibeņi celmu skalda, Seši skalda galotnīti. Dzer par labu, ne par ļaunu Dzer par labu, ne par ļaunu Uz pādītes veselību, Ietecini alutiņu Ozoliņa kanniņā. ← Kad, māsiņa, rozes sēsim Bitit’ skrēja vakarāi →