Šūn, māmiņa, man krekliņu Šūn, māmiņa, man krekliņu, Liec tēraudu padusē: Ik dieniņas dzeinīts tek Caur manām padusēm. Dzenis, Krekls, Māmiņa Cep, māmiņa, kviešu maizi Cep, māmiņa, kviešu maizi, Dar' tētiņ alutiņu: Nu pārnāca tava saime, Vasariņu palaidusi. Zaķis līda līdumiņu Zaķis līda līdumiņu, Lapsa pirti kurināja, Dzenis kala tipu, tapu, Raibi svārki mugurā. Nevienam es neteikšu Nevienam es neteikšu, Ko atrad' ganīdam': Bites šuva vaska kreklu Dravinieka dēliņam. Ak tu, linu Jumiķīti Ak tu, linu Jumiķīti, Kam tu linu neaudzē; Es tev šūšu slēžu kreklu, Līdz zemei rakstīdama. ← Venta nesa ozoliņu Visi koki iesmam der →