Lēni, lēni Jānīts brauca Lēni, lēni Jānīts brauca No kalniņa lejiņā; Saules meita vārtus vēra, Zvaigžņu cimdi rociņā. Jānīts, Meita, Saule Aiz kalniņa lejiņā Aiz kalniņa lejiņā Sidrabota upe tek, Ik rītiņu saule nāca Pie upītes padzerties. Ne Jumīša rītā ņēmu Ne Jumīša rītā ņēmu, Ne bez saules vakarā: Pāšā dienas vidiņā, Lai neraudu dzīvojot. Steigusies tautu meita Steigusies tautu meita Pie tā mana bāleliņa: Pus aitiņas nocirpusi, Palaidusi tīrumā Skaisti, skaisti noziedēja Skaisti, skaisti noziedēja Vējā liekta ābelīte; Tāļi, tāļi aizprecēja Peļamo mātes meitu. ← Tec, upīte, tecēdama Jānīts jāja pieguļā →