Pērkonīši, pieci brāļi,
Ko tā jūsu māte dara?
Mūsu māte sietus pina,
Smalki lieti jāsijā.
Pērkons brauca pa jūriņu
Pērkons brauca pa jūriņu Ar sidraba ratiņiemi; Vēja māte pakaļ skrēja, Zeltu meta jūriņā.
Pērkonam traka daba
Pērkonam traka daba, Saspārdīja ozoliņu, Saspārdīja miltu sieku, Triju rītu malumiņu.
Pērkons spēra ozolā
Pērkons spēra ozolā Deviņiem zibeņiem: Trīs zibeņi celmu skalda, Seši skalda galotnīti.
Skaisti, skaisti noziedēja
Skaisti, skaisti noziedēja Vējā liekta ābelīte; Tāļi, tāļi aizprecēja Peļamo mātes meitu.