Katru gadu Jānīts nāca
Savus bērnus apraudzīt:
Ko tie ēda, ko tie dzēra,
Kā darbiņu pastrādāja.
Upe, upe, meita, meita
Upe, upe, meita, meita,
Abas vienu daiļumiņu:
Upe nesa sīkas olas,
Meita zīļu vainadziņu.
Ai, upīte, olainīte
Ai, upīte, olainīte,
Tavu daiļu līkumiņu:
Citā sēju miežus, rudzus,
Citā stādu apentiņus.
Vai, dieviņi, vai, dieviņi
Vai, dieviņi, vai, dieviņi,
Vilkam liela tēvu zeme:
Visi krūmi, pļavas stūri –
Viss vilkam piederēja.
Ej gulēt, vāverīte
Ej gulēt, vāverīte,
Nosnaudies vakarā!
Rītā, agri cēlusies,
Noskrej lielu gabaliņu!
Nedod mani, māmuliņa
Nedod mani, māmuliņa,
Skujienā, virsienā:
Virsis manas kājas grauza,
Skujas bira vainagā.