Kur, Dieviņ , tu paliksi

Kur, Dieviņ , tu paliksi,
Kad mēs visi nomirsim?
Ne tev sievas, ne tev bērnu.
Kas tev, vecam, maizi dos?

Man, bitīt, man, bitīt

Man, bitīt, man, bitīt,
Sav’ meitiņ, malējiņ’:
Man bij vaska dzirnaviņas,
Ābeļkoka maltuvīte.

Aiju, aiju, zaļa liepa

Aiju, aiju, zaļa liepa.
Tavu lielu kuplumiņu!
Zem liepiņas paslēpos
Kā zem mātes villainītes.

Ne kauns bija bāliņam

Ne kauns bija bāliņam
Zelta joztiņ’ apjožot :
Trijas bites ozolā,
Seši vaska gabaliņi.