Es šķitos gudris būt

Es šķitos gudris būt,
Līdakām jumtu jūmu;
Saskrien vārnas, žagatiņas,
Noēd manu nama jumtu.

Ei, pērkoni, vecai tēvs

Ei, pērkoni, vecai tēvs,
Ko tās tavas meitas dara?
– Manas meitas pūru loka,
Pušķo baltas villainītes.

Sudrabota liepa auga

Sudrabota liepa auga
Novadiņa maliņā;
Vējš nopūta liepu ziedus
Pa visiem novadiem.

Neba maize pati nāca

Neba maize pati nāca
Mana brāļa sētiņā;
Es aiznesu brokastiņu,
Jau sirmīši nosvīduši.

Šādi tādi klinklāviņi

Šādi tādi klinklāviņi
Izdzer manu alutiņu;
Kur tie mani paša bērni,
Miežu vārpu lasītāji?

Līdaciņa velējās

Līdaciņa velējās
Zaļas niedras galiņā:
Zīda kreklis, zelta vāle,
Sidrabiņa velētava.