Kas varēja gudrāks būt
Par bitītes gudrumiņu:
Saulītē ziedus nesa,
Migliņā darināja.
Sila malu tecēdama
Sila malu tecēdama,
Kronīt’ nesu rociņā,
Lai to man nenorāva
Sila doru dējējiņ’.
Visi dzied, visi dzied
Visi dzied, visi dzied,
Tēvs ar māti nedziedāja;
Tēvs ar māti nedziedāja;
Lai dēliņš neraudāja.
To celiņu rītā gāju
To celiņu rītā gāju,
To celiņu vakarā;
Pa to pašu aiztecēja
Manis zīļu vainadziņš.
Nākat, ļaudis, skatīties
Nākat, ļaudis, skatīties,
Brīnumiem brīnīties,
Brīnumiem brīnīties –
Venta auda audekliņu: Lasīt tālāk
Vai, bitīte, nezināji
Vai, bitīte, nezināji
Manu jaunu rožu dārzu:
Aiz upītes lejiņā,
Istabiņas galiņā.