Dravenieka meita biju

Dravenieka meita biju,
Vaska kurpes šūdinaju;
Kripu krapu man kājiņas
Ar tām vaska kurpitēm.

Es, pādīti dīdīdama

Es, pādīti dīdīdama,
Puķes spraudu azotē,
Lai tā auga mana pāde
Kā puķīte dārziņā.

Kas to teica, tas meloja

Kas to teica, tas meloja,
Ka Saulīte nakti guļ:
Dienu loka zaļas birzes,
Nakti jūras ūdentiņ.

Aplīgoju ap Jānīti

Aplīgoju ap Jānīti
Savu puķu vainadziņu;
Dieviņš zina, citu gadu
Būs puķīšu vai nebūs.

Kur, vilciņ, tu tecēsi

Kur, vilciņ, tu tecēsi
Ar tiem kaula nadziņiem?
– Tek’ uz Rīgu sūdzēties,
Suņi manu ādu plēsa.