Aitas

Liela migla, liela rasa

Liela migla, liela rasa
Liela meža maliņā;
Tur es dzīšu sav` aitiņu
Pašā Jāņa vakarā.

Aitiņ, mana bērbaliņa

Aitiņ, mana bērbaliņa,
Pušķo manu augumiņu:
Es pušķoju tavu kūti
Jāņu dienas vakarā.

Kur, vilciņ, tu tecēsi

Kur, vilciņ, tu tecēsi
Basajām kājiņām?
– Uz siliņu aiz mežiņa
Pie baltām aitiņām.

Apsedz mani, tautu meita

Apsedz mani, tautu meita,
Ar savām villainēm,
Es tavām aitiņām
Citu gadu sienu pļaušu.

Šam bij grūt, tam bij grūt, Grūt laiviņas stūrmaņam. Tam bij grābt zelta naudu Ar
Kas grib daudz sīkas naudas, Lai dēj šķību ozoliņu: Zelta nauda sabirusi Šķībajā ozolā.
Aramāi zemītē Šūpulīti nekarat: Aramāi zemītē Zelta nauda apakšā.
Es redzēju Jūras māti Siekiem naudas mērojam, Siekiem naudas mērojam, Pūriem vecu dālderīšu. Es tev
Visu gadu naudu krāju Metenīša vakaram: Es māsiņas vizināšu Metenīša vakarāi.