Dravnieki

Es nevaru miglāi iet

Es nevaru miglāi iet,
Ne dižāi rasināi:
Bites spārnu man svārcini,
Dzelonites vainadzinis.

Zinu āra ozoliņu

Zinu āra ozoliņu,
Bet nesaku bāliņam:
Pūrā man smalki dzeiņi,
Tautās jaunu dējējiņ’.

Bitit, tavu lepnumiņu

Bitit, tavu lepnumiņu,
Spalvainām actiņām,
Dravenieku kaitinaji
Ozoliņa galiņā.

Bites māte man jautaja

Bites māte man jautaja,
Ko dar’ veci dravenieki?
Kapli pina, tropu raksta,
Saulitē sēdedami.

Silta, silta saulīte Istabas galā; Zaļa, zaļa zālīte Lieldienas rītā.
Kas to teica, tas meloja, Ka Saulīte nakti guļ: Dienu loka zaļas birzes, Nakti jūras
Grib kundzīnis tā sēdēt Kā saulīte debesīs. Kur kungam zelta krēslis, Kur sudraba sēdeklīte?
Ko Saulīte gauži raud, Ik vakaru noiedama? Zelta josta iekritusi Dziļas jūras dibenā.
Cērtiet, brāļi, oša kārti, Vītējiet saulītē: Kad atnāks Liela diena, Pakariet šūpolītes.