Dravnieki

Laiku, laiku ceļu griežu

Laiku, laiku ceļu griežu,
Dravinieka sieva brauc,
Vasku kurpes kājiņā,
Bites spārnu villainīte.

Dievis deva labu laimi

Dievis deva labu laimi,
Sasatiku celiņā:
Jaunu meitu ar vaiņagu,
Bit’ ar vasku gabaliņu.

Tautu meita skaidas lasa

Tautu meita skaidas lasa,
Man dējot ozoliņu;
Tad es būtu ne puisītis,
Kad es tev to piedotu.

Ne es pati nezināju

Ne es pati nezināju,
Tautiets doru dējējiņis:
Visas puru pamalītes
Droztajāmi skaidiņām.

No tālienes jau pazinu

No tālienes jau pazinu
Dravenieka dēliņu:
Bišu spārnu cepurīt’,
Vasku cimdi rociņā.

Dravenieka meita biju, Vaska kurpes šūdinaju; Kripu krapu man kājiņas Ar tām vaska kurpitēm.
Ieraudzijsi vien pazinu Dravinieka līgaviņu: Samta kurpes kājiņā, Vasku cimdi rociņā.
Bitit' saka malejiņu, I es biju malejiņa, Es apmalu dzirnaviņas Kā to vasku riteniti.
Šķērsām bite mežā brauca Ar to vaska vezumiņu, Skabargainu atradusi Jauna puiša dravējumu.
Vaļa mana, liela vaļa, Ko ar vaļu nedarīt: Izlej' vaska kamaniņas, Iejūdz' sila vāverīti.