Dravnieki

Bitīt, tavu dravenieku

Bitīt, tavu dravenieku
Kungi lika cietumā;
Šuj, bitīte, lielu šūni,
Izlaid savu dravenieku.

Ei, bitite vīveliņa

Ei, bitite vīveliņa,
Pušu vasku dalisim,
Tev pusite, man otara
Aiz ozola dējumiņa.

Neraugies, tautu meita

Neraugies, tautu meita,
Uz manām kājiņām;
Paskaties siliņā
Manis dētu ozoliņu.

Lācīts kāpa ozolā

Lācīts kāpa ozolā,
Bitīt’ koda pakaļā;
Vai tu traka, nepazini
Sava veca dravenieka?

Aizko man līkas kājas

Aizko man līkas kājas,
Aizko kupris mugurā?
Līkas kājas, siekstas kāpot,
Kupris man, dzeini nesot.

Es piekusu, nevareju

Es piekusu, nevareju
Ne rociņu pacilāt:
Es izdēju divi oši,
Trešo zaļu ozoliņu.

Div' brālīši dravinieki Tek gar jūru raudādami: Jūra nesa ozoliņu Ar visāmi bitītēm.
Kuplis auga ozoliņš Muižas rijas pakaļā; Cūku gani rijinieki, Nav ozola dējējiņi.
Pasasēdi bites meita, Ozoliņa zariņā, Iekam sila sirsenits Brūnus svārkus šūdinaja.
Ko, bitīt, tu raudāji, Rožu ziedu locīdama? -Vējš nolauza ozoliņu Vaskotām lapiņām.
Iedēstīju ozoliņu Leišu meža viducī; Leišam mežs piederēja, Man pieder ozoliņš.